Zemgales NVO centrs

Sēlijas identitāte ir tās lauku kopienas

28. oktobris, 2024

''Zemgales NVO centra'' informatīvajā rubrikā ''NVO runā'' šoreiz uzzināsim vairāk par biedrību ''Kopienu sadarbības tīkls ''Sēlijas salas'''' (turpmāk ''Sēlijas salas''), uz sarunu aicinot šīs biedrības valdes priekšsēdētāju Dainu Alužāni. ''Sēlijas salas'' gan iesaistīto kopienu skaitā un to sadarbības apjomā, gan kopienas atbalstam paveiktajā, uzskatāms par Latvijai unikālu sadarbības tīklu un tā galvenais dzinējspēks ir pašu sēļu lepnums par savu zemi un Sēlijas mīlestība. ''Sēlijas salu'' pamatakmeņi ir domubiedri aptuveni 40 kopienās – viņu savstarpējā sapratne un atbalsts, kā arī kopīgā vēlme Sēlijā dzīvot labāk un uzturēt kopienu dzīvotspēju. Sadarbības tīklā vienotas ir gan Sēlijas nevalstiskās organizācijas, gan lauku aktīvo cilvēku kopienas, kuras nav juridiski definētas. 

Kāpēc salas? Sēlijā vēsturiski izveidojušās viensētu grupas jeb skrajciemi, kas pat nav īsti ciemati vai ciemi, un šādas viensētu grupas šeit sauc par salām. Cilvēku salas dabas vidū – tā ir tipiskā, gandrīz sakrālā Sēlijas zemes ainava. Visu Sēliju raksturo reta apdzīvotība, reģionā nav lielu pilsētu, bet mazpilsētas – Aknīste, Subate, Viesīte, Ilūkste un Jaunjelgava Eiropas iedzīvotāju izpratnē ir drīzāk ciemati nekā pilsētas. Iedzīvotāju blīvums un arī kopējais skaits Sēlijā ir zemākais Latvijā.

''Sēlijas salas'' uztur vietējo kopienu dzīvotspēju

Biedrība ''Kopienu sadarbības tīkls ''Sēlijas salas'''' juridiski dibināta 2021. gadā, taču  neoficiāli darbojas kopš 2019. gada, iesākot ar Sēlijas tūrisma veicināšanas aktivitātēm. Tās asociētie biedri patlaban ir ap 40 Sēlijas biedrību un kopienu, bet dibinātāji – 5 fiziskas personas. Kovida pandēmijas laikā ļoti asi izjūtot, cik cilvēki vajadzīgi viens otram, sēļi sāka darīt paši. Veidojot un uzturot vienotu Sēlijas informācijas telpu ar pozitīvo ziņu plūsmu Facebook lapā, izdodot ikmēneša digitālās ''Sēlijas salu ziņas'', radot iespējas cilvēkiem iepazīt arī citas Sēlijas kopienas un ar tām sadarboties, mācot cilvēkiem mūsdienās tik svarīgās digitālās prasmes, medijpratību, tekstu radīšanu, tūristu uzņemšanas māku, arī skaidrojot pilsoniskās sabiedrības veidošanās un darbības pamatprincipus un īstenojot mazākumtautību integrācijas aktivitātes. ''Sēlijas salu'' WhatsApp grupā ir ap 200 dalībnieku, tie arī ir aktīvākie sadarbības tīkla cilvēki. Organizācijas Facebook lapai ir ap 5000 sekotāju gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Sadarbības tīkla galvenie mērķi ir veicināt Sēlijas atpazīstamību, vietējo iedzīvotāju pašapziņas celšanu un lauku dzīves kvalitāti, kā metodes izmantojot horizontālo sadarbību, kopienu informatīvo atbalstu un kopienu tūrismu.

''Sēlija salu'' mērķi ir:

• Veidot spēcīgu, savstarpēji atbalstošu Sēlijas kopienu sadarbības tīklu, stiprināt pilsoniskās sabiedrības vērtības un demokrātijas kultūras kvalitāti;
• Celt Sēlijas kultūrvēsturiskās telpas prestižu un atpazīstamību, kā reģionālā, tā nacionālā un starptautiskā līmenī;
• Veicināt kopienu ekonomiskās aktivitātes tūrisma, kultūras, mazās uzņēmējdarbības un citās jomās, kas sekmē reģiona attīstību;
• Veicināt Latvijas lauku (vietējo) teritoriju ilgtspējīgu attīstību;
• Stiprināt pilsoniskās sabiedrības veidošanos Latvijas laukos, sekmējot vietējo kopienu attīstību un sadarbību;
• Pārstāvēt Latvijas lauku kopienu iedzīvotāju intereses reģionāla, nacionāla un starptautiska līmeņa institūcijās;
• Pārstāvēt Biedrības biedru intereses reģionāla, nacionāla un starptautiska līmeņa institūcijās;
• Paplašināt mūžizglītības piedāvājumu laukos;
• Veicināt teritoriju ilgtspējīgas attīstības pētniecības procesus.

Vaicāta par ''Sēlijas salu'' jau sasniegto, Daina Alužāne min ievērojamu tūrisma plūsmas palielināšanos, kas ļoti veicina arī Sēlijas lauku kopienu sadarbību. Lai nodrošinātu interesantu un daudzveidīgu apmeklējuma programmu, tūristu uzņemšanā iesaistās vairākas kopienas – rādot dažādus objektus, saimniecības, piedāvājot kultūras programmu vai meistarklases, pabarojot, izguldot. Tādējādi katrai no tām arī gūstot ienākumus. Sēlijā kā sociālā inovācija, kas mazina lielās tūrisma infrastruktūras neesamības trūkumu, ieviests un darbojas unikāls tūrisma koncepts ''Kopienu tūrisms''. Ievērojami augušas dažādas Sēlijas kopienu prasmes un kompetences, kopienas kļūst drosmīgākas un pašapzinīgākas: aizvien vairāk izmanto iespējas sagatavot un īstenot projektus, prot identificēt un efektīvi izmantot kopienu resursus, uzdrošinās pielietot netradicionālus risinājumus vietējo izaicinājumu pārvarēšanai, ir radušies arī vairāki jauni uzņēmumi. Jūtami augusi Sēlijas vēsturiskās zemes atpazīstamība un prestižs, dominē pozitīvs ārējais novērtējums. 

Vienotajā Sēlijas informācijas telpā regulāri tiek sasniegti ap 5000 cilvēku, tostarp arī no diasporas, ik gadus martā notiek trīs dienas ilga kopienu aktīvistu ziemas nometne, katru gadu sadarbībā ar kādu no ''salām'' notiek tūrisma tirgus un tūrisma konference. Sadarbībā ar biedrību ''Ūdenszīmes'' ik gadu tiek īstenoti divi nevalstisko organizāciju forumi. Konsorcijā ar Partnerību ''Kaimiņi'' kā programmas informatīvā atbalsta nodrošinātājs, ''Sēlijas salas'' šogad jau otro gadu īsteno VKKF ''Sēlijas vēsturiskās zemes kultūras programmu''. Sadarbībā ar biedrību ''Ūdenszīmes'' ik gadu tiek cildināti aktīvākie Sēlijas cilvēki, piešķirot goda zīmes ''Sēlijas sudrabs''. Šogad jau ceturto gadu ''Sēlijas salas'' koordinēja Sēliju kā vienotu galamērķi Vislatvijas akcijā ''Mājas kafejnīcu dienas'', apvienojot 27 mājas kafejnīcas un pabarojot aptuveni 3700 ''badīgo vilku'' no Jaunjelgavas līdz Varnavičiem.

Partnerības Kaimiņi projektā ''Zemes zīmols. Pilsoniskās sabiedrības spēks teritorijas tēla veidošanā'' radītajā Sēlijas pārzīmološanas metodikā, iekļauta īpaša nodaļa ''Transformācijas hronika'', kurā redzams, cik nozīmīgs ir vienots NVO Sēlijas attīstības vektors, un kā dažu gadu laikā pilsoniskās sabiedrības saskaņotas darbības spēj pārvērst veselu vēsturisko zemi. 

''Īpaši vēlos uzsvērt, ka ''Sēlijas salas'' izauklēja organizācijas, kuras darbojas jau ilgstoši -  biedrība ''Ūdenszīmes'' un biedrība ''Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība Kaimiņi''. Arī šobrīd pilsoniskās sabiedrības procesus Sēlijā caurvij visu triju organizāciju ļoti cieša sadarbība. Viena otru papildina, saliek resursus kopā: kur runā par vienu, runā par visām, kas runā par sevi - piemin visas. Tā ir milzīga veiksme un laime, ka ''Sēlijas salu'' dibinātāji, radošais kodols ir cilvēki, kuriem galvenais ir redzēt kopīga darba rezultātus savā reģionā, nevis izcelt pašiem sevi. Nav konkurentu, ir tikai partneri, kolēģi, cīņubiedri. Un es zinu, ka mūsu asociēto biedru – kopienu un vietējo NVO saskarsmē arī noteicošās ir tieši šādas attiecības, citādi nemaz nevar,'' saka Daina Alužāne.

Zīmolvedības un komunikācijas eksperte Lolita Ozoliņa par pēdējo gadu izmaiņām Sēlijā saka: ''Sēlija un sēļi ir auguši lepnumā, redzamībā un gājuši savas kultūras mantojuma izzināšanas dziļumā. Sēlijas vietējās kopienas liek uzrotīt piedurknes arī citiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem savas identitātes apziņā – tā ir atšķirība un ieguvums, kas ir mainījies. Man ir sajūta, ka sēļi ir iekāpuši paātrinātā filmā un – skaties, un nebeidz brīnīties, kā visu paspēj un dabū gatavu. Viedi, vienoti un vareni!''.

Vajadzīga Sēlijas attīstības aģentūra!

Apmēram 60 tūkstoši (ieskaitot lielo pilsētu, kas atrodas Daugavas abos krastos, kreisā krasta iedzīvotājus) Sēlijas vēsturiskās zemes iedzīvotāju tik lielai teritorijai nav liels skaits. Pēc pēdējās reģionālās reformas Latvijā 2021. gadā Sēlijā ietilpst četru (Krāslavas, Augšdaugavas, Jēkabpils un Aizkraukles novadu) Latvijas pašvaldību pagasti, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā. Reģions ir ģeogrāfiski ''izstiepts'', tajā ir slikta ceļu infrastruktūra, maz asfaltētu ceļu, tādējādi satiksme gada aukstajos, lietainajos mēnešos (un tādu Latvijā ir vairākums) ir visai apgrūtināta, mēdz notikt arī tā, ka sabiedriskā transporta kustība atsevišķos posmos tiek slēgta nedēļām, un ne vienu vien reizi gadā.

''Laukos arī dzīvo cilvēki – tieši tik vienkārši. Bet stabils mobilo sakaru pārklājums lielā Sēlijas daļā aizvien ir greznība pat, lai izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību. Šeit nav arī mūsdienu datu caurlaidības prasībām atbilstoša interneta pārklājuma, līdz ar to mūsu biedrībai nav iespēju nodrošināt, piemēram, pasākumu tiešraides, bet mācības ZOOM vai citā tiešsaistes sanāksmju platformā katru reizi ir liels pārbaudījums,'' stāsta Daina Alužāne. 

Lai kaut daļēji varētu risināt pamata pakalpojumu neesamības vai šo pakalpojumu sliktas kvalitātes jautājumus Sēlijā, ir nepieciešamas tēmētas, stratēģiski pārdomātas valsts, reģionālas, starpnovadu investīcijas. Savs plānošanas reģions pāris gadu perspektīvā maz ticams, bet Sēlijas attīstības aģentūra vai cita valstiska struktūra ar paredzamiem resursiem un vienotu teritorijas redzējumu gan ir ļoti nepieciešama, turklāt ar atrašanās vietu laukos, pietuvināti konkrētajām cilvēku vajadzībām. Sēlijai vajadzīgs arī savs vēlēšanu apgabals, jo šobrīd Saeimā šo vēsturisko zemi pārstāv tikai viens no 100 deputātiem. 

Sēlijas iedzīvotāji paši savā labā var izdarīt ļoti daudz. Pierādījums tam ir ''Sēlijas salu'' stiprie ''salinieki'' Dvietē, Sunākstē, Zasā, Gārsenē, Aknīstē, Viesītē, Ērberģē, Eglainē, Kaldabruņā… un katru gadu nāk klāt kāda stipra sala, kas piesaka sevi kā sava pagasta vai lielākas teritorijas dzīvotspējas stūrakmens. Sadarbības tīkla kopienas viena otrai ir gan domubiedri, gan partneri, reizēm arī glābēji un bieži -  nesavtīgi palīgi. Tomēr, ir lietas, kas nav kopienu iniciatīvu un arī reģionāla mēroga pilsonisko organizāciju kompetencē un  iespējās. 

''Sēlija nedrīkst aizmirst savas dzīvās asinis – cilvēkus, kas šeit dzīvo tagad, kas uztur šo zemi tagad. Tieši tāda Sēlijas identitāte mums būtu jākopj un jāizceļ starp citiem vēsturiskajiem novadiem. Lauku kopienu nozīme Sēlijas atpazīstamības un identitātes veidošanā ir vienkārša un viegli pasakāma – lauku kopienas ir šī Sēlijas identitāte,'' teic Daina Alužāne.

''Sēlijas salu'' kontakti un adreses soctīklos: 22335439 – valdes priekšsēdētāja Daina Alužāne, 28382592 – sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Dzimtais; info@selija.com; https://selija.com/selijassalas/; https://www.facebook.com/selijassalas; https://www.instagram.com/selijas.salas/; https://x.com/selijassalas ; https://www.youtube.com/@selijassalas 

#SIF_NVOFonds #NVO_Runā

Publikāciju ciklu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.